Celtņa pārslodzes aizsardzības ierīce

Celtņa pārslodzes darbība ir viens no galvenajiem celtņu avāriju cēloņiem. Sensitīvu un uzticamu pārslodzes aizsardzības ierīču izmantošana ir efektīvs pasākums, lai uzlabotu celtņa darbību drošību un novērstu pārslodzes negadījumus.
 

Celtņa pārslodzes aizsardzības ierīce ietver celtspējas ierobežotāju un celšanas momenta ierobežotāju.
 

Nosakot celtņa pārslodzes aizsardzības ierīces darbības punktu, jāņem vērā trīs aspekti: vispārīgās prasības, dinamiskās slodzes apstākļi un īpašie slodzes nosacījumi, kas ir uzskaitīti zemāk.
 

(1) Vispārīgās prasības
 

Pārslodzes aizsardzības ierīces darbības punkts attiecas uz faktisko celtspēju15 tonnu paceļamais celtniskad celtnis pārstāj kustēties nedrošā virzienā ierīces pārslodzes aizsardzības funkcijas dēļ uzstādītajā stāvoklī. Parastā darbības punkta iestatījumā jāņem vērā trīs faktori:
 

① Celtnim jāspēj pacelt nominālo slodzi, nesamazinot sākotnējo celtspēju.
 

② Tam nevajadzētu pārsniegt dinamiskās slodzes testa vērtību<110% of rated lifting capacity>.
 

③ Jāņem vērā pārslodzes aizsardzības ierīces visaptverošā kļūda ±5% apmērā. Parasti tas ir iestatīts diapazonā no 100% ~ 105% no nominālās celtspējas.
 

 

(2) Apsveriet dinamiskās slodzes situāciju
 

15 tonnu paceļamā celtņa normālas darbības laikā, kad objekts tiek pēkšņi pacelts no zemes vai nolaists un nobremzēts, uz nesošo konstrukciju tiks iedarbināta papildu dinamiska slodze. Šo slodzes efektu var uzskatīt, reizinot pacelšanas slodzi ar celšanas slodzes dinamisko slodzes koeficientu un lielāku par 1.
 

Redzams, ka, iestatot pārslodzes aizsardzības ierīces darbības punktu, jāņem vērā fakts, ka celtņa normālā darbībā pastāv dinamiska slodze, lai izvairītos no nepareizas darbības.
 

Mūsu pašreizējā pārslodzes aizsardzības ierīce izmanto "aizkavētas barošanas{0}}izslēgšanas" metodi darbības punkta iestatījumos, lai atrisinātu šo problēmu. Aizkavēta strāvas izslēgšana-nozīmē, ka tad, kad slodzes signāls sasniedz iestatīto darbības punkta slodzes signālu, ierīce darbosies pēc tam, kad tā tiks novērtēta pēc aiztures saites, apturēs celtni no kustības nedrošā virzienā, bet ļaus tam darboties drošā virzienā.
 

Aizkaves saiti parasti apstrādā ķēde vai viens-čipu mikrodators, izmantojot programmatūru, un aizkaves laiku nosaka atkarībā no celtņa struktūras vibrācijas.
 

Par a20 tonnu tilta celtnis, ja nominālā slodze iedarbojas uz galvenās sijas vidus-laidumu, pilnas-slodzes dabiskās vibrācijas frekvence (stiepļu troses skriemeļa bloks) vertikālā virzienā ir par 2 Hz mazāka vai vienāda ar f<4Hz.
 

Strēlveida celtņiem, piemēram, portālceltņiem, kad nominālā slodze iedarbojas uz maksimālo amplitūdu, pilnas -slodzes dabiskās vibrācijas frekvence ir f Lielāka vai vienāda ar 1Hz. Tāpēc aizkaves laiks parasti tiek uzskatīts par 1-2 sekundēm, lai izvairītos no lielas vibrācijas slodzes.
 

Saskaņā ar teoriju un faktisko testēšanu, kad celtņa paceltā slodze ir kritiska darbības punkta iestatītajai vērtībai, ierīce realizē aizkavēta strāvas padeves pārtraukuma funkciju. Tomēr, tā kā vibrāciju nevar pilnībā novērst vai tādu faktoru kā smagu priekšmetu kratīšanās pa kreisi un pa labi un signāla traucējumu dēļ, slodzes signāls var būt zemāks par darbības punkta iestatīto vērtību, izraisot releja kontakta atbrīvošanos, kā rezultātā rodas vairāki aizkavēti strāvas padeves pārtraukumi.
 

Releja kontaktu daudzkārtējās darbības izraisīs celtņa mehānisma motora iedarbināšanu un apturēšanu, kas radīs negatīvu vibrāciju ietekmi uz konstrukciju un, gluži pretēji, palielinās nedrošos faktorus. Tāpēc, izstrādājot izstrādājumu, pēc aizkavēta strāvas padeves pārtraukuma ierīce vienreiz ir jābloķē. Kad slodzes signāls nokrītas līdz noteiktai signāla vērtībai (vēlams zem 90% no nominālās celtspējas), var atsākt dažādu celtņa mehānismu normālu darbību.
 

Celtspējas ierobežotājam celtnis parasti nolaiž priekšmetu zemē; celšanas momenta ierobežotājam celtnis parasti izmanto amplitūdas samazināšanas metodi.
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Apsveriet īpašus slodzes apstākļus
 

Celtņa faktiskajā darbībā pastāv šādas īpašas situācijas:
 

Nepareizas darbības gadījumā celtņa vadītājs pēkšņi ieslēdz vadības rokturi lielākā ātruma pārnesumā, un āķis ir sasniedzis ļoti lielu ātrumu, pirms tiek noslogota pacelšanas trose. Objektu celšana ar šādu ātrumu radīs lielu triecienu un vibrācijas slodzi;
 

Celtņa pacelšanas operācijas laikā paceļamie priekšmeti var sadurties ar citiem šķēršļiem, vai objekti var nostiprināties ar zemi, kā rezultātā pēkšņi palielinās slodze un tiek radīti lieli celtņa bojājumi.
 

Iepriekšminētajos divos gadījumos acīmredzami nav iespējams panākt aizsargājošo efektu, tikai izmantojot aizkavētās izslēgšanas-izslēgšanās metodi, tāpēc izstrādājumam ir jāiestata cits darbības punkts, kas ir produkta dizainā parasti izmantotā “maksimālās jaudas-izslēgšanās” metode.
 

Maksimālās jaudas pārtraukums-nozīmē, ka tad, kad slodzes signāls sasniedz noteiktu iestatīto maksimālās slodzes signālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir dinamiskas slodzes signāls vai faktiskās slodzes signāls, ierīce var nekavējoties un bez kavēšanās apturēt celtņa kustību nedrošā virzienā, bet ļaut celtnim pārvietoties drošā virzienā. palaist.
 

Lai pareizi iestatītu ierīces maksimālo darbības punktu, ir jāņem vērā celtņa tips, dinamiskās slodzes koeficients, konstrukcijas un detaļu izturība, visas mašīnas stabilitāte un celtņa slodzes kombinācija faktiskajā darbā, kā arī jāizdara saprātīga izvēle.